Pokaiņi

Zinātnieks ģeologs RIŠARDS GRIŠKJANS ir dzimis Latgalē. Pēc Ļeņingradas Kalnu institūta absolvēšanas 60. gadu sākumā viņš piedalījās pētnieciskajās ekspedīcijās grūti pieejamos rajonos Jakutijā un Tālajos Austrumos, pētot mīklainos krustojumus zemes garozas lūzuma plānā, par kuru rašanos vēl joprojām diskutē ģeologi. Pēdējos gados ģeoloģisko zinātņu doktors Rišards Griškjans, kurš ir arī Starptautiskās energoinformatīvās zinātņu akadēmijas korespondentājloceklis, strādā pie virssmalkās biosfēriskās un ģeosferiskas mijiedarbības problēmām. Tas viņam palīdzējis tikt skaidrībā par dabas fenomenu Dobeles tuvumā. Uzņemu ar sapratni Pokaiņu mežu masīva ir ļoti daudz cits citam blakus izvietotu nelielu pakalnu ar stāvām nogāzēm. Taču šai vietai pats raksturīgākais ir laukakmeņu augstā koncentrācija ledāju nogulās, kas veido pakalnus. Par šeit novērotajiem dažāda veida dabas fenomeniem pēdējos gados vairākkārt ir rakstījusi gan latviešu, gan arī krievu prese. Pēc šīm publikācijām, sākot ar 1996. gadu, Pokaiņi jau ir kļuvuši par Latvijas Meku tūristiem un latviešu garīgās atdzimšanas entuziastiem. Publikācijās presē, īpaši Ivara Vīka materiālā («Dziednieks», 1998.gada 14. - 18. numurs) tiek sniegts ļoti daudz sensacionālu ziņu par Pokaiņiem. To avots nav eksperimenti, kas fiziski pārbaudāmi eksperimenti, kas ir fiziski pārbaudāmi, novērojumi, kas veikti ar aparātiem, un zinātniski secinājumi ģeofizikas laukā, bet «augstais plāns» vai, citādi sakot, mentālā informācija, kuru saņem ekstrasenss. Jāpiebilst, ka šī informācija, kā likums, nav uztverama kā patiesība, bet ir aizšifrēta, reizēm pat, sajaukta ar maldinošiem ziņojumiem. Citādāk ari nevar būt, jo cilvēks, atšķirībā no dzīvniekiem, ir garīga būtne, kurai ir brīvas izvēles tiesības. Tieši tādēļ cilvēkiem, pat visaugstākajiem praviešiem, nav ļauts saņemt no augšas absolūtu patiesību. Tad tā katru reizi cilvēkus padarītu nebrīvus un pakļautus tai. Tāpēc es kā zinātnieks cenšos ar sapratni un labvēlību izturēties pret to, ko ekstrasensi uzzina par Pokaiņiem. Daudz ko no tā zinātne pašlaik vispār nav spējīga saprast. Raugoties no mūsdienu zinātnes uzskatu pozīcijas uz Zemes dabu, Pokaiņi un visa Dobeles rajona teritorija ir lielas un nopietnas sarunas vērti, jo šeit esmu atklājis ko tādu, kā nav visā Eiropā. Kas notiek Pokaiņos? Spriežot pēc informācijas, ko man snieguši cilvēki, kas iesaistīti Pokaiņu «atklāšanā», tur patiešām eksistē dabīgā anomālā zona, jo ir novērotas šādas parādības: - vispārēja, nespecifiska cilvēka organisma aktivizēšana, - orientācijas spēju zušana sliktos laika apstākļos vairākās vietās, ^ skaņas anomālijas un redzes halucinācijas, - organisma bioloģiskā aktivizācija, lietojot avota ūdeni, - paātrināta sniega nokušana vietās, kur lielie laukakmeņi atrodas zemes virspusē, - vertikāli gaismas stabi naktīs virs atsevišķiem pauguriem sezonu maiņā, - negaisa laikā zibens nesper lielo akmeņu atrašanās vietā; apmākušās debesis te noskaidrojas ātrāk, - Pokaiņos vāktiem ārstniecības augiem ir augsts ārstnieciskais efekts. Apkārt dažiem pauguriem ar daudziem laukakmeņiem zemes slānī ir atrasti mākslīgi akmens krāvumi. Tie visi ir aptuveni vienādi, un to šķērsgriezums pamatnē ir ap diviem metriem. Tā kā krāvumi ir gandrīz pilnīgi iegrimuši augsnē, to vecums būtu skaitāms ne simtos, bet tūkstošiem gadu. Tas nozīmē, ka šos akmeņus ir vākuši mūsu senči, kas Zemgales mežos dzīvojuši pirms mūsu ēras. Neparasti augstā gigantisko akmeņu koncentrācija relatīvi tik mazā teritorijā pateica man priekšā atbildi, kas ir Pokaiņi. Pokaiņi – sakrāla vieta Kā liecina mani aprēķini un izveidotais aprēķinu modelis, Latvijas - Lietuvas josla ir Eiropā svarīgākā rezonanses josla. Šim secinājumam ir milzīga nozīme. Gandrīz pusei Latvijas un Lietuvas ir jauna nozīme - tagad šīs teritorijas jāpieskaita Eiropas svarīgākajiem ekoloģiskās nozīmes dabas objektiem. Saimnieciskās darbības un vides aizsardzības stratēģijai šajā zonā ir jābalstās uz atzinumu, ka Eiropā nav otra tāda dabas fenomena. Vispirms jau Latvijā jācenšas šajā teritorijā ne tikai saglabāt galveno dabas bagātību - mežu -, bet arī palielināt to uz neizmantotās zemes rēķina. Te ir jārada Eiropas mērogā lielākais mežu masīvs. Veicot Baltijas kosmisko uzņēmumu analīzi, dienvidrietumos no Dobeles es atklāju gigantiskas apļveida struktūras centru ar vairāk nekā 300 kilometru diametru. Tādas struktūras, kuras iezīmē reljefa pazemināšanos un augu valsts sadalījumu, parādās visu kontinentu kosmisko uzņēmumu analīzēs. Apļveida struktūra rašanās izskaidrojama ar to, ka zemes dzīlēs stingri noteiktos attālumos no virsmas atrodas horizontālas robežas, no kurām pazemes virsmu atstarojas zemes pašorganizācijas rezonanses viļņi. Ja zemes garoza vai mantija kādā punktā tiek kairināta, veidojas akustiski vai elektromagnētiski, vai cita rakstura - rezonanses - viļņi, kas izplatās visos virzienos. Šādas manis atšifrētās struktūras centrā ir arī Pokaiņi. Pirms pāris gadiem veicu visu teorētiski iespējamo rezonanses stāvviļņu rādiusu aprēķinus. Dobeles apļveida koncentriskā struktūra izrādījās īsta rezonanses tipa struktūra ar centrālo kanālu, kas, pēc maniem aprēķiniem, stiepjas 200 kilometru dziļumā Zemes mantijā. Tas, ka Pokaiņi atrodas uz mantijas dziļuma kanāla, viennozīmīgi nosaka šīs vietas piederību sakrālām vietām. Es un mani kolēģi - Sibīrijas kosmosa uzņēmuma atšifrētāji - šādas rezonanses joslu kanālos atklājām taigas klejotājcilšu kulta vietas. Turpat tika atklātas arī dažādu ģeofizisko parādību anomālijas. Dažu Rietumsibīrijas gigantisko blokveida struktūru centrālajās daļās ir apvidi, kurus apmeklēt ir aizliegts vietējiem hansu un mantu tautību iedzīvotājiem, jo rodas neizskaidrojamas psihiskas novirzes. Dažos šādos Sibīrijas platformas kanālos atklāja dimantu krājumus. Izmantojot analoģiju var secināt, ka situācija Dobelē atgādina jau aprakstīto situāciju Sibīrijā. Tas padara ticamu varbūtību, ka Pokaiņi tālā senatnē varēja būt visas Eiropas sakrālais centrs. Tik augstu Pokaiņus vērtēju tādēļ, ka Latvijas-Lietuvas līdzīgu citur Eiropā nav. Nepazīstamais un bīstamais Pokaiņu piederība tādam strukturālām īpatnībām kā «sarežģītie sedli», kur, mijiedarbojoties pienākošām un promejošām straumēm, rodas acumirklīgas fāzu pārejas, liek domāt, ka šajā rajonā kādā laika periodā darbojas kanāli, kas koncentrē un pārveido laiku - telpu. Tādas parādības raksturīgas lieljaudas atombumbu sprādzienu epicentros vai lielās zemestrīcēs. Novērotāji, kas ir atradušies zemes virspusē virs dziļām šahtām, kurās tiek izdarīti kodolsprādzieni, uz kādu laiku ir tikuši pārvietoti citā - ārpuszemes - dimensijā. Ar viņiem ir notikušas fāzu pārejas. Tāpēc gribu kategoriski brīdināt neizdarīt Pokaiņos un citās sakrālās vietās nekādas maģiskas darbības un eksperimentus, kuros iesaistīta cilvēku psihe, pielietojot hipnozi. Tas īpaši attiecas uz cilvēkiem ar paranormālām novirzēm (gaišredzība, balsu dzirdēšana utt.). Mēs vēl pārāk maz zinām par bioenerģētiku, pat mazāk, nekā zināja mūsu tālie senči par sakrālām - cilvēka, zemes un Kosmosa - dziļo kontaktu vietām. Ir bīstamas pseidopagānisma analfabētiskās spēles, par kurām nākas dzirdēt arvien biežāk un kuras tiek praktizētas Pokaiņos un citur, jo tās veic diletanti - amatieri, kuriem maz zināms par to, kas var notikt sakrālajās vietās. Vienā laika posmā sakrālie centri darbojas kā biostimulatori un informācijas pārveidotāji, citos strādā jaudīgu ģeopatogēnu zonu režīmā. Ir nepieciešama tālāka izpēte, kas ļautu noteikt šo periodu ilgumu un maiņas režīmu. Tikai tad būs iespējams izmantot sakrālo vietu kā psi-horehabilitācijas poligonu un eksperimentu veikšanas vietu. Nepieciešama jauna ekoloģiska stratēģija Mana metodika ļauj noteikt dabas nedalāmības dinamisko stāvokli visā teritorijā, pie tam ar diezgan lētiem līdzekļiem - topogrāfiskajām kartēm un kosmiskajiem uzņēmumiem. Izmantojot šo metodiku, Latvijas kartē atklājās septiņas vietas ar augstu ekosistēmas noturību, īpašu uzmanību pievērsa viens no šiem septiņiem mezgliem - anomālijas pie Dobeles. Tieši tur taču atrodas arī vēl divu ģeodinamisko struktūru tipu sakritība - gigantiskā koncentriski apļveidīgā struktūra un galvenais kvadrāts - devītnieks. Vēl līdzīgs mezgls ir tikai netālu no Ignalinas atomelektrostacijas. Uzskatu par ekoloģisku vājprātu celt atomelektrostacijas un līdzīgus ekoloģiski bīstamus objektus galvenajās planētas energoinformatīvās karkasa mezgla zonās. Černobiļas atomelektrostacija atradās tieši uz tāda mezgla, un katastrofai bija arī psiho gēns raksturs. Traģiskais paradokss pie Dobeles Mans ģeodinamiskās situācijas novērtējums un priekšlikumi diemžēl ir atšķirīgi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vairākiem projektiem. Precīzāk, ir nepieļaujama bīstamo ķīmisko atkritumu glabātuves ierīkošana plašas rezonanses joslas zonā. Un pats traģiskākais paradokss ar iespējamām ārkārtas sekām ir tas, ka šāda novietne jau radīta pie Dobeles, 12 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Pokaiņu svētvietas - faktiski pašā gigantiskās koncentriski apļveidīgās struktūras un kvadrāta - devītnieka - centrā, tiešā tuvumā vienam no galvenajiem grunts disipatīvās struktūras sistēmas mezgliem. 1990. gadā valsts ministram Indulim Emsim iedevu materiālus un kartes par dabas sistēmu noturības struktūrām. Taču jau gandrīz desmit gadus oficiālās personas par šiem materiāliem klusē. Pašlaik Latvijas administratīvajiem rajoniem izstrādā vides un dabas resursu komplekso novērtējumu, bet tas tiek darīts veco tradīciju garā, neņemot vērā jaunās atziņas. Nenoliedzami, nāks atmaksa par ņirgāšanos par dabu - gan par Ignalinas atomelektrostaciju, gan par ķīmisko atkritumu glabātuvi pie Dobeles un citām nekrietnībām. Žēl tikai, ka par to būs jāatbild nākošajām paaudzēm. Tāpēc mēs, pieļaujot to visu, esam amorāli nākošo paaudžu un vainīgi Dieva priekšā. Mēs bloķējam Zemes pašorganizēšanās planetāro procesu, savus kontaktus ar Visuma informatīvajiem laukiem. Bet attiecībā vēl uz Pokaiņiem. Te ir jāveic nopietni zinātniski pētījumi un tad jārada principiāli jauna tipa - energoinformatīvā novirziena - dabas parks. Šajā «energodromā» varētu darboties mūsu un ārzemju zinātnieki un ekstrasensi. Jau tagad taču ir liela interese par šo dabas fenomenu. Rišards Griškjans „Zemgale”, 1997. gada. 4. janvārī.