Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca, bažnyčia

Elernes baznīcas mūra ēku 1650. gadā uzbūvēja Heinrihs Tinens. Līdz 1761. gadam tā kalpojusi luterāņu draudzes vajadzībām. Tās arhitektūra gan apjomos, gan detaļās sasaucas ar citām šai laikā Kurzemes hercogistes teritorijā celtām baznīcām. Arī interjera apdarē tā iekļāvās laikmeta tradīcijās. Par to liecina atsevišķi manierisma stila kokgriezumu fragmenti, šur tur telpā izkaisītās eņģeļu galviņas un cilnis ar Marijas pasludināšanas sižeta atveidu.

Baznīcas vēsture: Gothards Ketlers 1567.g. Elernē uzbūvēja pirmo luterāņu baznīcu. Draudzei nebija dots vēl nosaukums un tā bija bez vārda. 1636.g. pie baznīcas veica pārbūves darbus. Tagadējo Elernes mūra baznīcu cēla luterānis Heinrihs Tinens 1650.g. Katoļiem Elernē baznīcas nebija. Par to nerunā ne jezuīti savās annalēs, ne arī bīskaps Šembeks savā 1715.g. relācijā pāvestam. Tur piemin vienīgi Laucesas baznīcu. Tikai 1775.g. 10.februārī Jelgavas prāvests A. Folkmanis relācijā par Kurzemes baznīcām rakstīja prāvesta nuncijam Varšavā: “36 jūdzes no Jelgavas atrodas Elerna, C.Falkerzāma muiža, kur uzturas katoļu prāvests”. 1771.g. vai 1777.g. Muravkā, uz augsta kalna mežā, apmēram 2 km no Elernes, uzcēla nelielu koka baznīcu katoļiem sv. Andreja godam. Pēc nostāstiem, šo koka baznīcu uzbūvēja mežiem bagātajā Valdajā, Daugavas augštecē. Tad baznīcu izjauca, sakrāva uz baržām un pārveda uz Elerni. Kad vakara krēslā tās tuvojušās Elernei, uz tām aizdegtas sveces, kas tālu atspīdējušas Daugavas ūdeņos. To redzot Elernē, cilvēki saukuši: “ Čudo! Čudo!”  (krievu val. – Brīnums! Brīnums!). Tā ir paša Dieva griba, lai Elernē būtu baznīca!” Šo baznīcu uzbūvēja Murovkā uz kalna kapos, tur kur tagad atrodas Siķeles luterāņu baznīca. Tautā šo baznīcu uzskatīja par Dieva sūtītu, kas “atpeldēja” pa Daugavu. To uzskatīja par svētceļojuma vietu, kas apveltīta bagātām Dieva žēlastībām.Izrādījās, ka Murovkā pie katoļu koka baznīcas dzīvoja pārsvarā luterāņi, bet Elernē pie luterāņu baznīcas – katoļi. Kad Elernes muiža nonāca katoļticīga muižnieka īpašumā, viņš apmainīja baznīcas: luterāņiem nodeva Murovkas (Sikeles) katoļu koka baznīcu, bet katoļiem Elernes luterāņu mūra baznīcu. Arī vēlāk katoļi nepārstāja apmeklēt un lūgties savā vecajā koka baznīcā. Kad to atrada aizslēgtu, sita ārā logus un kāpa iekšā lūgties “savā – šai Dieva sūtītajā” baznīcā. Šāda rīcība ļoti nepatika luterāņiem. Tāpēc viņi nojauca koka baznīcu un tās vietā 1819.g. Murovkā uzcēla tagadējo Siķeles mūra baznīcu. Katoļiem nodoto baznīcu luterāņi vairākkārt mēģināja dabūt atpakaļ. Vēl pirms Pirmā Pasaules kara Elernes draudzes vikārs M.Skorupskis “sargāja un aizstāvēja Elernes baznīcu no kuršu baroniem, kas bija nodomājuši viņu pārvērst par protestantu kirku.” Trīsdesmitos gados luterāņu baznīcas avīzē sūrojās par to, kādu netaisnību tiem nodarīja muižnieks Elernē, nododams viņu baznīcu katoļiem.Tātad tagadējā Elernes katoļu mūra baznīca ir celta 1650.g. gotu stilā, ar vienu torni, kuram smaile uzbūvēta 1911.g. No ārpuses abos sānos baznīcas vienas atbalsta trīs piloņi. Sienas balti krāsotas. Baznīca veltīta Kristus debesīs kāpšanas godam. Tās lielums 9,5×4,5 asis. Ieejas durvis no gala un no sakristejas. Baznīcas griezti mūra velvē, kur skaisti izceļas sarkano ķieģeļu “ribas” (krusta velves). Grīda dēļu, klāta 1878.g. un 1974.g. Baznīca ir vienas jomas celtne. Altāri ir trīs, visi darināti kokā. Lielais altāris celts 1878.g. sv. Jura godam, ar svētā gleznu virsū. Starp kolonnām zeltītos rāmjos Jaunavas Marijas “Assumpta” glezna. Kreisajos sānos Jaunavas Marijas pasludināšanas godam veltīts altāris ar gleznu. Starp kolonnām Jēzus sirds glezna (agrāk vēl bijusi “Kristus Pēdējo Vakariņu” glezna, kas tagad nodota muzejam). Krusta ceļa bildes baznīcā ievietotas ar bīskapa Presneviča ierosinājumu un indultu no 1879.g. Labajā pusē koka kancele. Koka dievgalds atdala presbiteriju no dievlūdzēju telpas. Presbiterija kreisajā pusē 2×1,5 asis liela sakristeja ar diviem logiem. Sakristeja piebūvēta vēlāk, jo kamēr baznīca bija lietošanā luterāņiem, tās nebija. Presbiterijā, virs sakristejas durvīm ir liela Vissvētākās Trīsvienības glezna. Baznīcu apgaismo astoņi logi. Ir arī elektrība. Kara telpās 9 reģistru ērģeles. Tās laboja 1930.g. un 1938.g. Pie ieejas torņa telpā, kreisajā pusē nišā Jaunavas Marijas statuja. Grīdā akmens plāte, kuras apakšpusē iekalts kontrakta teksts par baznīcas apmaiņu ar luterāņiem. Zem baznīcas ir pagrabi, kur atradās mirušo fundātoru (baznīcas mecenātu un dibinātāju) zārki. Tos visus 1968.g. pārapbedīja baznīcas dārzā. Te mirušos apbedīja jau no seniem laikiem. Dārzā atdusas trīs prāvesti: Leščinskis (mir. 1867.g., 67.g.v.), pr. Leščinskam uz kapa akmens plāte ar uzrakstu. Matejs Čuževičs (mir. 1891.g., 40.g.v.) Jāzeps Kupinskis (1893. – 1948.). Pr. Kupinskim uz kapa Dievmātes statuja.