Livonijas ordeņa pilsdrupas, pilsdrupas

Vairākums vēstures avotu min, ka pils celtniecība sākusies ordeņa mestra Eberharda fon Zeines laikā ap 1253.gadu, bet turpinājās mestra Burharda Hornhūzena laikā, kad no Rīgas cauri Kurzemei vijies krusta karotāju kara ceļš. Pils bija paredzēta kā ordeņa fogta (tiesneša) rezidence un kā tāda minēta 1312.gadā. Pils paplašināta 1334.gadā, kad valda mestrs Munheimas Eberhards. Fogti bija pakļauti Kuldīgas komturam un līdz ar Kandavu pārvaldīja Sabiles un Talsu novadus, kuru fogtiem bija šaurākas pārvaldes tiesības. Fogti pārraudzīja nodevu vākšanu, sprieda tiesu un veica citus pārvaldes uzdevumus. Livonijas ordeņa valdīšanas laikā Kandavas pilī nomainījušies 17 fogti, kuru uzvārdi minēti grāmatā "Talsu novads" (izdota Rīgā, 1935.-1937.). Kandavas novadam bija sevišķa nodeva - medus, jo apkārtne bija bagāta ar biškopjiem, kādēļ katru gadu Kuldīgas konventa mūkiem bija jādod 3 birkavi (491 kg) medus. Pils esot apdzīvota vēl līdz 1750.gadam. Taču pēc tam tā atzīta par neapdzīvojamu un, laikam ritot, pārvērtusies par drupām. Grūti spriest, kāda īsti izskatījusies ordeņa pils, jo no 1794.gada zīmētā J.K.Broces akvareļa uz mums raugās tikai pils drupas. Nozīmīgākais pētījums par Kandavas pili pieder Kārlim fon Lēvisam of Menāram, kurš 1903.gadā savus secinājumus publicēja grāmatā "Kandavas pilskalns un ordeņa fogteja Kurzemē" ("Der heidnische Burgberg und die Ordensvogtei Kandau in Kurland"). Te publicēts arī pils plāns, uz esošo drupu bāzes mēģinot attēlot pils izkārtojumu. Visi pārējie pils aprakstu veidotāji, ceļvežu autori atsaukušies uz minētajiem pētījumiem. Zemesrags, uz kura pils atrodas, ir līdzīgs tam, uz kura bijusi kuršu pils. Abu piļu vietu izvēli noteicis augstums, kas ļāva tālu pārredzēt apkārtni. Pilsdrupu paliekas izvietotas virs stāvām nogāzēm. Pilskalnu aptvēra aizsardzības mūris. Ziemeļu pusē apvidus ir nolaidenāks, un tur atradusies ieeja pilī. Atsevišķas mūru un pamatu paliekas ļauj spriest, ka fogteja bijusi 34.2 X 31.5 m liela taisnstūra celtne ar 1.8 m bieziem mūriem uz 2 m platiem pamatiem. Te atradusies arī kapela - pils baznīciņa; konstatētas kāpņu telpas paliekas.