Feimaņu (Jāņa Kristītāja) Romas katoļu baznīca, Kirche

Feimaņu Romas katoļu baznīca celta laika posmā no 1756.g. līdz 1760.g. 1760.gadā bīskaps to konsekrēja Jāņa Kristītāja godam. Feimaņu katoļu baznīca ir  valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Feimaņi bija Korpfu dzimtas īpašums un tā kā reformācijas laikā Korpfi pārgāja luterticībā, tad šī baznīca līdz 1708. gadam bija luterāņu rīcībā, kad atkal pārgāja katoļiem. (Cakuls 1997).
Starp visām Rēzeknes novada baznīcām šī koka baznīca izceļas ar lielāko valsts nozīmes mākslas priekšmetu skaitu. Tādi ir piecpadsmit, tostarp 18.gs. triju altāru kokgriezumi, biktssols, baznīcēnu soli, ērģeļu prospekts, senākie kausi no sudraba u.c. Baznīcā saglabājusies oriģinālā koka grīda.
Baznīcas dārza kreisajā pusē atrodas koka krusts, kas pēc nostāstiem ir uzcelts pirmās koka baznīcas vietā. Pie ieejas vārtiem atrodas zvanu tornis ar četriem zvaniem. Klusajā nedēļā zvanu vietā baznīcā tiek lietotas tā sauktās "klabatas", kas izskatās pēc senlaicīga veļas ruļļa un lieluma un oriģinalitātes ziņā ir vienreizējas. To garums ir apmēram 2m, platums 0,7m un augstums 1m.
Apmēram divi simti metru no baznīcas atrodas mūra kapliča, kas pēc savas uzbūves un logu veidojuma ļoti atgādina zvanu torni. Tas liek domāt, ka tie ir viena meistara būvēti. Diemžēl nav ziņu par to, kad tika uzceltas kapliča un zvanu tornis. Pēc tautas nostāstiem kapliča savā laikā kalpojusi kā vieta bērnu kristīšanai. Tagad tur atrodas noliktava.
No 1710.g. ir saglabājies draudzes prāvestu saraksts, kas uzskatāmi liecina, ka Feimaņu baznīcā ir kalpojuši izcili garīdznieki. Tajā ir minēts arī Jezups Macilevičs, kurš 1850.g. izdevis plaša satura grāmatu "Pawuiceišona un wysaidi sposobi deļ zemnīku latvišu" ("Pamācības un dažādi risinājumi priekš Latviešu zemniekiem", autora tulk.). Šai grāmatai bija svarīga loma latgaliešu valodas attīstībā.
Dekāns un Livonijas kanoniķis Jāzeps Kirkillo Feimaņos ir cēlis nabagmāju, kur mitinājušās pat dižciltīgas izcelsmes personas. Sakarā ar pāvesta izsludināto Jubilejas gadu 1828.gadā no viņa rokas top piemineklis "Myvra Krysts" jeb "Krusta nesējs". 1990.gadā tas tika atjaunots. Krusts atrodas prāvu gabalu no baznīcas uz Feimaņu ezera pusi. Šis staltais piemineklis saista katra garāmgājēja uzmanību, sevišķi, ja gadās pa šo ceļu iet pirmo reizi. (Svilāns, 1995).