Zlēku evanģēliski luteriskā baznīca, bažnyčia

Baznīca, kas celta 1645.gadā sava greznā interjera dēļ kādreiz dēvēta par Zlēku katedrāli. Baznīcas tagadējā mūra ēka celta 1645. Gadā, bet baznīcas tornis (1834), veidots gotiskā stila tradīcijās ar kāpņveida kontrforsiem.

Krāšņa un mākslinieciski augstvērtīga ir baznīcas interjera iekārta, it īpaši koktēlnieka Hofenšteta no Brēmenes ap 1650.gadu darinātais altāris ar altārgleznu “Kristus zaimošana” un kancele, kas ir uzskatāma par vienu no spilgtākajiem manierisma paraugiem Kurzemē. 

Altāris pēc senas tradīcijas mūrēts, tikai pārlikts ar koka plati. Divus gadsimtus vēlāk (1875. gadā) kāda baronese dāvāja altārim divas — sarkanu un melnu — brīnišķīgi izšūtas altārsegas, kas grezno baznīcu vēl šodien. Altāri iekļauti divi ciļņi Svētais vakarēdiens un Kristus Ģetzemanes dārzā, bet augšējā daļā glezna Kristus zaimošana. Zem altāra telpas izbūvētas Zlēku baronu fon Bēru dzimtas kapenes. 

Savdabīgi ir arī gleznojumi uz baznīcēnu solu galiem, kuri simbolu valodā sludina kristīgās pamācības. Pa kreisi no altāra atrodas bagātīgi ornamentēts Latvijas vecākais bikts sols (16.gadsimta beigas), pa labi 17.gadsimta bikts sols. 

Pirmās Zlēku baznīcas ērģeles izgatavojis ievērojamā ērģeļbūvētāja Rāneusa tēvs Rāneuss seniors. Ērģeles līdz mūsdienām nav saglabājušās. Tagadējās ērģeles (1875) darinājis Liepājas ērģeļbūvētājs K.Hermanis.